Taro kārtis un intuīcija jeb Par iekšējo balsi
Katra Taro kārts ir kā mazs mākslas darbs, kura tēli un simbolika uzrunā vērotāju.
Šādā veidā Taro runā ar cilvēku - caur attēliem un simboliem, un mēs uztveram un izprotam attēlu nozīmes, jo kaut kur dziļi mūsos ir pirmatnējā kolektīvā zemapziņa, kur kaut kas viens visiem nozīmēja vienu un to pašu.
Tā kā no smadzeņu darbības izpētes teorijām zināms, ka cilvēki domā tēlos nevis vārdos, tieši kāršu attēli ir pirmie, kas mūs uzrunā.
Svarīgi ir noķert šo pirmo intuitīvo sajūtu, šo “zināšanu”. Tāpēc lielais vairums Taro praktiķu iesaka nevis uzreiz sākt analizēt kārti vai mēģināt atcerēties, kas par to ir lasīts, bet kādu brīdi vienkārši pavērot, vispirms it kā “slidinot” skatienu visam izlikumam pāri, un tad kādā brīdī parasti tiek ieraudzītas kādas konkrētas detaļas, un tad tu sāc domāt - kāpēc šodien es ieraugu tieši Zižļu Karalienes melno kaķi, vai to vistālāk stāvošo personu Piecos Zobenos, vai uzreiz varu sajust kā jūtas cilvēks zirga mugurā no Sešiem Zižļiem...
Diemžēl tā ir viena no grūtākajām lietām Taro apguvē - kā iemācīties uzticēties sev un izmantot kāršu skaidrošanai savu intuitīvo izpratni, ne tikai iegaumētās kāršu nozīmes. Runa ir par mūsu intuīciju jeb iekšējo balsi.
Brīvi pārstāstīšu kādu laiku atpakaļ izlasītu atziņu (autore Amethyst Mahoney): iemācīties uzticēties savai intuīcijai ir viena no grūtākajām lietām, taču arī viena no svarīgākajām. Patiesībā tas ir process, kas nekad nebeidzas.
Katru reizi, kad ieklausāmies savā iekšējā balsī, tā kļūst spēcīgāka. Katru reizi, kad to ignorējam, tā pavājinās. Jo ilgāk to ignorējam, jo vājāka tā kļūst.
Tieši tik vienkārši.